m.naumova, p.stutāns, Marija Naumova
Dažreiz, kad nenāk miegs un tālu rīts, Viss apkārt liekas auksts un vienaldzīgs... Tad Tu pie sevis sauc, ar vienu vārdu sauc Tos, kuru dēļ varbūt dun pērkons, vēji kauc... Un, ja Tu nezini, ko saviem draugiem teikt,- Pie jūras aizlido, tur smiltīs atbilde... Piedz.: Tad dziedi tā: - Paldies jūra, Par kaijām, kas sauli sveic ! Kā vientulība esi sūra, Kā draugs, nekad kas neatteiks... Vēl dziedi tā : - Paldies jūra, Par draugiem, vienmēr kas būs ! Gan dienā baltā, naktī sūrā Tu visu mūžu vieno mūs. Dažreiz, kad nenāk miegs un tālu rīts, Visvairāk tieši draugs Tev vajadzīgs. Tāpēc pie sevis sauc, pat savos sapņos sauc Tos, kuru dēļ varbūt dun pērkons, vēji kauc... Un, ja Tu nezini, ko saviem draugiem teikt,- Pie jūras aizlido, tur smiltīs atbilde... Piedz.