Zigmārs Liepiņš, Tautas dziesma, Mirdza Zīvere
Sniegi sniga āriņos Balti jāja karavīri. Tālu bija nepazinu Vai nav mani bāleliņ Zibzsnī zvaigznes aiz Daugavas Melnajos debešos Saka dieva eņģelīši Nebūs miera šai zemē. Saule gaisu sajaukusi, Aizsasprieda ozolā Kungi,karu sacēluši Sauca manus bāleliņ. Pār kalniņu vējiņš pūta Putas grieza ezerā. Bālenīts karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma Pār kalniņu vējiņš pūta Putas grieza ezerā. Bālenīts karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma Kur,māmiņ,tu sēdēji Karavīru lolodama? Daugaviņas maliņā Dziļasar pelcītī. Kad dēliņ tu atnāksi No kariņa atpakaļ? Tad māmiņa es atnākšu Kad zaļos sētas mieti. Kad zaļos sētas mieti Kad sapuva akmentiņi Tad,māmiņ es atnākšu No kariņa atpakaļ. Kas redzēja rīta zvaigzni Vakarā uzlecam? Kas redzēja pārejam Karā dotu bāleliņ. Kas redzēja rīta zvaigzni Vakarā uzlecam? Kas redzēja pārejam Karā dotu bāleliņ.