Zibsni zvaigznes aiz Daugavas

Sniegi sniga āriņos
Balti jāja karavīri.
Tālu bija nepazinu
Vai nav mani bāleliņ
Zibzsnī zvaigznes aiz Daugavas 
Melnajos debešos
Saka dieva eņģelīši 
Nebūs miera šai zemē.

Saule gaisu sajaukusi,
Aizsasprieda ozolā
Kungi,karu sacēluši
Sauca manus bāleliņ.
Pār kalniņu vējiņš pūta
Putas grieza ezerā.
Bālenīts karā jāja,
No akmeņa sirdi ņēma
Pār kalniņu vējiņš pūta
Putas grieza ezerā.
Bālenīts karā jāja,
No akmeņa sirdi ņēma

Kur,māmiņ,tu sēdēji
Karavīru lolodama?
Daugaviņas maliņā
Dziļasar pelcītī.
Kad dēliņ tu atnāksi
No kariņa atpakaļ?
Tad māmiņa es atnākšu
Kad zaļos sētas mieti.
Kad zaļos sētas mieti
Kad sapuva akmentiņi
Tad,māmiņ es atnākšu
No kariņa atpakaļ.

Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā uzlecam?
Kas redzēja pārejam
Karā dotu bāleliņ. 	
Kas redzēja rīta zvaigzni
Vakarā uzlecam?
Kas redzēja pārejam
Karā dotu bāleliņ.