Mesa
Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot, Tu mani uzvelc kā nelabo. Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot, Nepakam es savu taisnību Tev neatdotu. Tava stūrgalvība iedzen stūrī Tavu ego, Un cik stulbs ir šis attiecību remonts. Pa ceļiem vienādiem liktens saveda mūs kopā, Es mācos piekāpties, viena dzīve četrās rokās. Tik līdzīgi mēs, bet te pēkšņi sveši. Klusuma tuksnesis, te vārdu mežs, Niknums ir posts, tas mūsu spārnus plēš, Vēl mirkli šķiet un Tevi pazaudēšu. Mana sirds ir tava sirds Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts Tava sirds ir mana sirds, Nevar būt, ka tās nesitās kopā. Kā mūsu vecvecāki kopā ir uz mūžu, Jo tie lietas neizmet, bet salabot ir paraduši. Kas ir grūtāk - piedot vai atvainoties, Lai būtu kopā vakar, rīt un šodien. Vai esam gatavi sākt visu no jauna, Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi Esam gatavi sākt visu no jauna Visu atrisināt un izmainīt straumi Mēs aizmirstam viens par otra rūpēm Pie pirmās vētras tējas krūzē Katrs strīds sākas ar divām taisnībām Katrs strīds beidzas tā kā kāds top vainīgāks Un tāpat, zinot to, ka būšot Mums uz diviem tikai viena gulta. Katram strīdam attiecību cena, Risks ir daudz lielāks nekā viena nakts bez segas. Tāpēc lai melns top balts, balts top melns. Es aizskaitu līdz trīs ar aizturētu telpu, Un uzņemos uz sevi visu skādi, Piekāpjoties un pārkāpjot savam pašlepnumam pāri. Mana sirds ir Tava sirds, Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts. Tava sirds ir mana sirds, Nevar būt, ka tās nesitās kopā. Vai esam gatavi sākt visu no jauna, Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi? Esam gatavi sākt visu no jauna, Visu atrisināt un izmainīt straumi.