Putnu balle
Visiem mazliet bail ir teikt, Ka tiem vairs nav nekā. Visi baidās būt tie otrie. Kuriem jāpaliek. Stāsts nu izstāstīts, Izdzīvots un brīvs. Kam tas vajadzīgs, Bez mums kaut tas viss. Visi zina to, ka kāds, Pēc tā vienmēr ir lieks. Visiem bail no sirds, Jo tā tad kļūst tiem ienaidnieks. Stāsts nu uzrakstīts, Nepatiess un stīvs. Kam tas vajadzīgs, Ja sāp, jā sāp, ja sāp. Un jau. Tu atkal iemīlies, Tas nekad nepāries. Stāstu daudz, bet tu Joprojām dedz. Balts sadeg pārsteigums, No kā šis izmisums? Par akačiem, kas atkal skrien. Tava elpa krūtī Nāc un novērtē Visi klusē, kaut tiem jākliedz Tā, lai skaļi mirst Izmisums, kurš saka priekšā Man to neaizmirst. Stāstu, kuram nav Nebūs vairs un lai Es tikai izliekos Ka sāp, ka sāp, ka sāp. Un jau. Tu atkal iemīlies, Tas nekad nepāries. Stāstu daudz, bet tu Joprojām dedz. Balts sadeg pārsteigums, No kā šis izmisums? Par akačiem, kas atkal skrien. Tu atkal iemīlies, Tas nekad nepāries. Stāstu daudz, bet tu Joprojām dedz. Balts sadeg pārsteigums, No kā šis izmisums? Par akačiem, kas atkal skrien. Tava elpa krūtī Nāc un novērtē Sirds vairs nepulsē, Tai jāklusē.