Vieglprātīgā sirds

R.Pauls, A.Skujiņa

Tagad man sen vairs nav pavasara,
Bet tādēļ jau nesastingst rensteles.
Blandos kā lapa, rauta no zara,
Ielās, un dzirdu to čaloņu es.

     Lūk, te reiz japāņu ķirsis aiz sētas
     Plaucis bij ziedos, ko noplūcām mēs.
     Teici tu: ziedi sadziedēs rētas,
     Kuras sirdij pavasar`s nes.

Un tur ir logs. Kādreiz viņā es vēros
Kaisli, kā svētbildē nenormāls mūks.
Velti pie tā tagad vakaros sērot, 
Jūtu, tik plecus spiež atmiņu jūgs.

     Savādi, nebūs vairs pavasara...
     Klaidone sirds, tev vēl kas ko teikt?
     Jā, rensteles čalo. Melns strazds svilpo zarā,
     Man liekas, ka sēru laiks jāizbeidz.

:o]