I.Kalniņš, Gacho, M.Zālīte, Gacho, Gacho
Kāds, kāds, kāds laiks jau pagājis Čalis aizbraucis uz štatiem Pirms diviem gadiem, ja nešaubos kādiem. Sūta vēstules kā apceļojot Kaliforniju Nevelkot draugus sak’ atpakaļ uz Latviju. Skumstot vienīgi pēc draugiem un radiem Es vienīgais būt, kas izved no rāmjiem Tā pa vakariem mēnesī skatās, savējos atcerās, draudzene prasās. Nemācās, strādā viesnīcā kaut kādā, Pelna jau nesūdīgi, 100 doļus dienā. Visu cieņu vecais tā neko iekārtojis Kāposts ir nu ta pats tikai turies. Skaties vecais taupa veselību, nopietni To pa naudu nenopirksi. Ai! Tu tač pats zini! Ko es gribēju? Ā! Sveicienus nodot, pasveicini visus, ceru atbraukt šogad. Piedz. Virs galvas mūžīgs piena ceļš un mūžīgs ceļš zem kājām, tas ved uz zemi laimīgo un izrādās uz mājām. Vienā no vēstulēm tu rakstīji, ka pietrūkst Vecmātes pīrāgi ko pa reizei iekost, Saki sranie burgeri jau sēžot, kuņģi griežot, Nu vo! Beidzot! Latvijā tu biji uz tiem sūdiem kā traks Es takš tev teic, a, tu atbildēji pasakas. Labi! Pietiks! Eu! Kā tur vecenes Stabilas cūkas vai man sadirsa Oļegs? Neesmu tur bijis, cik vien redzējis pa kasti, Terori, snaiperi, iet jums tur karsti. Saki, ciemos brauksi ņemsi mani līdzi, Ko es šinī bedrē, paldies, ka palīdzi! Bet nevaru, ģimene es tur kājas atstiepšu. Vientulību necieš tu pazīsti Latviešu un visi tie marsieši Tu pats teic šmotkas resni kā cūkas Saprasties grūti Pietam vēl angliski vispār nerubī Hū-dū-i-da-lā. Ko es gruzījos! Piedz. Virs galvas mūžīgs piena ceļš un mūžīgs ceļš zem kājām, tas ved uz zemi laimīgo un izrādās uz mājām. Jā! katru tavu vēstuli pārlasu 3x kā reizi lasu vienu un atkal mani pārsteidz. Pareizi, ja kož tad kož cik vien lien Sak’ resnie tur tik vien kā vien dien Nu ja tu ko krievs paliek krievs Es jau to pamanīju, ka mēs kodām uz ielas. Par tevi nešaubos jau kopš pirmās dienas, Bet nu labi, tas tā, ko es vecas tēmas cilāju. Ar vienu kāju it kā pagātnē dzīvoju Kopš tu aizbrauci, tāds vārds kā ''draugi'' nepastāv, Tādi nav, bij’ viens, bet nu, čau! Nemaz nevajag šaubos vai kāds spēs tevi aizvietot Vērtības kas tev piemīt cits tās aizskalo! Manas mājas durvis tev mūžīgi būs vaļā. Un manā sirdī priekš tevis atradīsies daļa, vietas, Kur glabāt atmiņas par tevi, Jo mēs esam kā brāļi to es turu pie sevis. Jebkur, kur tu atrastos cīņā vai štatos, Ko es peros nav nozīmes kilometros. Vienmēr būs ceļš, kas ved tieši uz mājām Strupceļa nav, tu zini mēs tevi gaidām, Jā-jā mēs tevi gaidām!