Ingus Ūlmanis
Vējš klajumā Vējš klajumā sniega pārslas izmētā Uzsviež gaisā nebēdā Tam nodomā egles zarus izrotāt Priekā visiem likt uzdziedāt Kur vēju likt klusā vakarā Kad visiem cits padomā Pārslas krīt un putina Mežu pļavas izrotā Vējš pilsētā kamanām brauc Un stipri skaļi sauc Kā zināt man kur zvaigzni likt Lai redzēt varētu Lai tā mirdz un vizuļo Klusu sapni izlolo Visiem prieks, ka tik spoži Vējš tiem gaismu atnesa Vējš neziņā beidzot rimst Un uz mājām brien Tam nodomā vairs nav nekā Kur lai prieku atrod tam Tad vēju sauc citā klajumā Nāc ar mums rotaļā Vējš atkal dzimst klusā vakarā Sniega pārslu ielokā