Trad., K.Dimiters, Bordertown
Jau no viena simta pusi, Nosvineja sirmais Bils. Teica savejiem viņš klusi- Dzivošu es kā līdz šim Kopjot ziedus savam priekam Darza sejot zaļumus Katru uzdigušo nieku Sveicot draudzīgi kā Jūs Laukā novakarē iznākot Kad sirds ir kā nogaudojies suns. Piedz. Jo viņš ir vecs hipijs Nedoma kā tālāk ies Vai būs viss kā bij līdz šim Vai ko mainīt izdosies Viņš nav draugs dzīvei Un pat reizem uzspļauj tai Viņš līdz mūza galam paliks Piemineklis jaunībai. Sēšdesmitajoes vīnš dzīvo Bij hipijoties stils. Vjetnama bij jāatbrīvo Jāgrauj sapņu pils. Nāve pārvērta par vīru to, Lai gan viņš vēl bija zēns Tagad viņš par visu traģisko Kā budists joko lēns Vecā pasaule gan mainās Tikai viņs tai neiet līdz. Raibā sabiedrībā maisās Klubos patusēt mīl Bils Zāli ievelk sirds lai raisās Lai nejustos ar dzīvi slims Šai laikmetā viņs jūtas Tā kā mustangs cilpā tverts Viņš izdzīvoja Vjetnamā Bet vai bij dzīvot vērts Viņa mītošajam bērnam Nācās nomirt pirmajam.