Vecais hipijs

Trad., K.Dimiters, Bordertown

Jau no viena simta pusi,
Nosvineja sirmais Bils.
Teica savejiem viņš klusi-
Dzivošu es kā līdz šim
Kopjot ziedus savam priekam
Darza sejot zaļumus
Katru uzdigušo nieku
Sveicot draudzīgi kā Jūs
Laukā novakarē iznākot 
Kad sirds ir kā nogaudojies suns.

Piedz.

Jo viņš ir vecs hipijs 
Nedoma kā tālāk ies
Vai būs viss kā bij līdz šim 
Vai ko mainīt izdosies
Viņš nav draugs dzīvei
Un pat reizem uzspļauj tai
Viņš līdz mūza galam paliks
Piemineklis jaunībai.

Sēšdesmitajoes vīnš dzīvo
Bij hipijoties stils.
Vjetnama bij jāatbrīvo
Jāgrauj sapņu pils.
Nāve pārvērta par vīru to,
Lai gan viņš vēl bija zēns
Tagad viņš par visu traģisko
Kā budists joko lēns
Vecā pasaule gan mainās
Tikai viņs tai neiet līdz.

Raibā sabiedrībā maisās
Klubos patusēt mīl Bils
Zāli ievelk sirds lai raisās
Lai nejustos ar dzīvi slims
Šai laikmetā viņs jūtas
Tā kā mustangs cilpā tverts
Viņš izdzīvoja Vjetnamā
Bet vai bij dzīvot vērts
Viņa mītošajam bērnam 
Nācās nomirt pirmajam.