Vecā pils

Jānis Krūmiņš, Jānis Krūmiņš, Apvedceļš

Mans reiz aizsapņojās novakars tik silts
Un es aizmigu uz vecās muižas trepēm
Redzēju kā barons slepus naktī iet
Un padusē nes magu zelta podu

Piedz.
   Bet ja kādreiz tiešām sabrūk vecā pils
   Kur liksim kroņa mantu, ne jau ķešās
   Un kā senāk barons hūti galvā liks
   Pateiks: “čau”, un atkal visus atstās bešā

Barons pasmīn sevī un pie miera iet
Tas ko redzējāt viņš teica sapņi vien
Kur tā lāde rakta paliks noslēpums
Mazie velniņi nekad to neteiks jums