Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters
Es dzīvoju tepat starp jums, Kur ielas savas naktis svin, Kur laternas pēc zvaigznēm skumst, Kur prieku zin. Es dzīvoju tepat starp jums, To pašu mirkli, kuru jūs, Bet mirklis, kas reiz bijis skaists Jau izšķir mūs. Varbūt nāks, kāds pie manām durvīm, Varbūt nāks, kaut vai garām logam, Varbūt nāks, manā sapņu lokā, Varbūt nāks... Es dzīvoju tepat starp jums Te mana nama pakāpiens Un gaidu jūs līdz vakars tumst, Bet nav neviens. Es dzīvoju tepat starp jums Jūs gaidot aust jau kurais rīts, Bet palieku es atkal viens Un nepazīts. Varbūt nāks, kāds pie manām durvīm, Varbūt nāks, kaut vai garām logam, Varbūt nāks, manā sapņu lokā, Varbūt nāks...