Ārija Elksne
Kālab tu saki, ka debesis zilas ir?- Man viņas septiņi mākoņi sedz, Un caur šīm septiņām mākoņu kārtām Sauli mans skaties vēl nesaredz. Ir taču ļaudis, kas gaismu un skaidrību Vienmēr un visur sev līdzi nes.. Kā par nelaimi, negaisi melni Mūždien atrdo, kur stāvu es. Atrod mani un līst man sirdī, Kamēr aizskalots pēdējais smaids.- Nezinu pati, vai manī tā vaina, Vai man vajā kāds paslepens naids. Es jau ļoti tev ticēt gribētu, Tikai vēl nespēju - saproti pats! Tad tev pašam par zilgmi jākļūst, Lai man šis gads ir gaismas gads.