G.Zotovs, Ž.Berezina, Sabīne Berezina
Tu man esi nakts, Un tu mans rīts. Tas kas man ir aizliegts, un pat vairāk vēl kā drīkst. Tu man esi diena vakarā, Mazliet nedaudz no visa kā, Visa tā. Tu man esi uguns karsts un auksts, Esi kvēlošs ledus, Kurā sadegot man salst. Tu man esi viss, kad nav nekā, Tikai, ja tu esi tuvumā, Tuvumā... Piedz. Esi tā Kad pārējais pārvēršas tukšumā, Mums vienam bez otra vairs nav nekā, Vairs nekā. Esi tā, Kad nevajag, nevajag, Nevajag, nevajag visu no tā, It nekā. Viss ir tikai tik, cik neaizmirst, Tu man esi tur, kur mana pazaudētā sirds. Zūdot sev, tā piederēs Visu gūt un atgūt spēj, Atgūt spēj. Piedz. Esi tā Kad pārējais pārvēršas tukšumā, Mums vienam bez otra vairs nav nekā, Vairs nekā. Esi tā, Kad nevajag, nevajag, Nevajag, nevajag visu no tā, It nekā. Man esi viss, ko vēlos vēl sev paturēt, Man esi viss ko vēlos vēl iemīlēt, iemīlēt. Esi tā, Kad nevajag, nevajag, Nevajag, nevajag visu no tā, It nekā.