Aigars Krēsla, Nataradža, Jumprava
Es dzīvoju tā Pārliecināts Savādāk, savādāk nevar būt Un mierīgs ir prāts Es - pārliecināts Nevar būt, nevar būt savādāk Nemanot lietas pārtop par niekiem Negaidot sapņi reāli kļūst Un pilsētas brūk Gāžas un jūk Nevar būt, nevar būt, nevar būt Kad cilvēki zūd Domā un jūt Savādāk, Savādāk, savādāk, savādāk Nemanot lietas pārtop par niekiem Negaidot sapņi reāli kļūst Nemanot zvaigznes nokrīt pie sliekšņiem Savādos tērpos ēnas ģērbj mūs