J. Cole "Problems", Edavārdi, Edavārdi
Moš’ es sabojāju savu karmu diemžēl? Tā nenotiek? Bet tu redzi bargu piemēru Es neuzvaru, jo nokavēju startu vienmēr Laikam savā dzīvē tomēr darvu pielēju Laikam kļuvu nupat neprātīgs Jo es māku mest pret zemi un pat netrāpīt Metaforas un tās bumbas iet vēsi Bet tas nojauc ritmu, jo tad bundzinieks rēc Tā man veicās, bet to lieki atkal borēt Man patīk tāds stils – tieši tas nav modē Nezinu, kā ierados šai ierakuma pusē Man patīk klubi, zini, vēl es iesaku pat tusēt Bet es rakstu dziesmas, kur tie sūdi parādās Un es to nedaru, lai būtu savādāks Tā tas sanācis ir, moš’ gaisā tu degunu cel Bet viss varēja būt savādāk milisekundes dēļ Piedz. Varbūt šī vieta nav radīta man, bet es eju tālāk Es eju tālāk un es eju tālāk Priekš jums šķībi, man skanīgi skan – es eju tālāk Es eju tālāk un es eju tālāk Kaut tas nav mainstream’s, kas ir dabīgi man – es eju tālāk Jā, es eju tālāk un es eju tālāk Te citi varianti vairs nav svarīgi man Es eju tālāk, jā, es eju tālāk Ja būtu bagāts, un skatītos tad biezākā makā Pie tā paša kompja sēdētu, tik’ lielākā hatā Man reizēm šķiet, ka tas man pienākas tā kā, bet ir ienācis prātā Ka tagad man vajag to, kas iemāca strādāt Uz panākumiem ceļš, no tā kā sabiedēts mūc Kad tas nav tas, ko gribi, bet citi – „Pacieties!” lūdz Patīkami domāt, ka zini, kur pagrieziens būs 1. reiz ejot pa ceļu, par to vēl palielies stulbi To saku sev, kad bliežu tukšā zālē Es vismaz mēģinu, varbūt tas ir labāk nekā klusām stāvēt Joprojām esmu es, saku savas domas tev tieši Katra kļūda beigās izskatās kā solis uz priekšu Rakstu rindas, kas paceļ dažus man liekās Tas ir vieglākais ceļš? Tad paņem svarus un pierādi Ir ko teikt, bet nedziedu bārā kā Beks Vai tas labo ziņu sabojā tā kā vārds bet? Piedz. Un tā es cīnos tik’ ar to, kas ir dots „Gribu visu viegli,” – zini, tādas domas ir sods Neākstos – sen jau metu jokus te nost Velku uzpurni, jo citi džeki dodas te kost Jo mana dzīve mani mācīja reiz Dari vairāk nekā citi, kad šī nācija beidz Ambīcija – pārspēt gribu gravitāciju šeit Likt visiem pacelt rokas it kā zādzību veicu Esmu nedaudz nevietā, bet besi veļam malā Jo punktus vari savienot, kad esi ceļa galā Neesmu nejauši te, kur nācija pelēka Ja pirms rados, Dievam teicu –„Jā, Rīga derēs!” Jo es galu galā tikšu, kur vaj’g Sašūšu pats, ja nepietiks to bikšu un maiku Es pakritīšu, skrienot pēc tās naudas un telpas Un tad piezemēšos pie kaudzes ar zeltu, varbūt Piedz.