Kazimirs Jonikāns, Biruta Ozoliņa
Tev zeileite zini nese Īt tautom atsaceit Tu zeileites naklausēji Ar tautom saderēji Tautas tevi maldynōja Ik dīneņas raudynōja Tu tautom tai sācēji Laidit mani pi māmenis Tautas borgi atsacēja Koč nūīsi vēļ atīsi Tymsas naktis nasabeidu Pi māmeņas nūtecēju Šoka mote atīt vīšņa Kaida vīšņa es tev māmeņ Es māmeņa tovs bērneņš Kū atdevi tauteņom Te dzymuse te auguse Te vejuse vaiņuceņu Īšu īšu kur naīšu Iz tautom vairs naīšu Lobōk īšu es iz mežu Par zylū zagyuzeiti