Imants Kalniņš, Viks, Autobuss debesīs
Tev todien nerūpēja vairs Ko jūtu es bet žēl Tev nebij’ laika bet man bij’ Kas neizsacīts vēl Tev nebij’ laika pateikt sveiks Pat tik daudz kā atā Tev nebij’ laika pateikt pat Ka vajag tieši tā Tev nebij’ laika vairs nemaz Pat tik daudz cik ak dievs Lai pavaicātu sev varbūt Kaut kas var mainīties Tev laika bij’ tik vien Lai aizvērtu aiz sevis durvis Ne brīdi ilgāk kālab gan Lai redzētu kā jūtos Nu durvis ciet un gaisma dziest Un priekškars krīt bez steigas Vairs nebūs tā kā rīt var būt Ir gaidu spēlei beigas