Tepat tu esi

Raimonds Eizenšmits, Broņislava Martuževa, Raimonds Eizenšmits

TEPAT TU ESI                       


Zem blīviem bērzu vainagiem
Blāv krēslā lielceļš – nesalijis.
Nakts staigā soļiem gainīgiem,
Un liekas man – viss ir jau bijis,-
   Gan spožā plaiksna debešos
   Kā tilts pret neaizsniegtām tālēm,
   Gan jāņtārpiņu punktis zālē,
   Gan sārts aiz upes plandījošs.

          Neko Tu nejautāji man,
          Un es Tev neteicu ne nieka,
          Vien pulsi delnās sasmējās
          Aiz kāda pirmatnīga prieka.

Tepat bij vakars, te jau rīts
Un jāņusārts, jau izplandījis,
Un ausmā, gluds kā noslaucīts,
Balts lielceļš, lietū nesalijis,
    Un kaut kas bijis, neizbijis,
    Skar agri stari padebesi.
    Un augums, krēslā pavīdošs,
    Kaut kur tepat, tepat Tu esi.

          Neko Tu nejautāji man,
          Un es Tev neteicu ne nieka,
          Vien pulsi delnās sasmējās
          Aiz kāda pirmatnīga prieka.
          Vien pulsi delnās sasmējās
          Aiz kāda pirmatnīga prieka.