Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, Putnu Balle
Tūkstošiem saplēstu cerību Debesīs sadeg vientuļi. Mums vēl jāpastāv zem šīm debesīm Un jārada tūkstošus vēl. Katru sevī iesūktu vārdu, Katru nepateiktu lāstu Centies pārvērst zvaigznē Un dāvāt debesīm, Lai sadeg tur Un rāda ceļu tiem – Pamestajiem, nesaprastajiem, Aizvien vēl vieniem, Aizvien vēl skumjiem, Aizvien ... Nāc, nāc! Tavs ceļš, redz’, ir tāds! Tur tik daudz piepildītu mīlestību, Ka nevar saprast, kuru paņemt sev. Labāk nesteidzies, atdari vēl vienu, Lai kāds to izdzertu. Tikai neskaiti sirdis – Skaiti pukstus, Cik tie minūtē Spēj dāvāt tev Iesitienu tavā ritmā – Izmētātā, izsvaidītā, Vēl nekļuvušam par īstenību, vēl ne. Nāc, nāc! Tavs ceļš, redz’, ir tāds!