Tautas dziesma
Tautiet’s mani pavadīja Mazu ceļa gabaliņ’. Mazs bij ceļa gabaliņis, Lielas ļaužu valodiņ’s. Tautiet’s manim apsolīja Visu savu bagātīb, Staltu māju kalniņā, Strauju upi lejiņā. Kad aizgāju, tad redzēju, Vis tautieš bagātīb’, Suņu būda kalniņāi, Dubļu peļķe lejiņā. Vīra māte bēdājāsi, Nebūs dubļu bridējiņ', Nebēdājies, vīra māte, Bridīš’ dubļus dziedādam’. Nebēdājies vīra māte Bridīš dubļus dziedādama, Bridīš dubļus dziedādama Tavu dēlu mīlēdam. Maza tautu istabiņa, Kā zvirbuļa perēklīt’s: Puteklīšus noslaucīju Ar vainaga vizuļiem. Čaukstēj mani zīda svārki, Pār istabu pārejot, Skanēj’ manas zīļu rotas, Vīra māti sveicinot. Savu laiku rozes ziedi, Savu laiku magonīt’s, Savu laiku dubļos bridu, Savu laiku greznojos.