Tautas acis

R. Pauls, M. Čaklais

Dom dom dom dom dom dom,
Dom dom dom dom dom dom,

Manā tēva un mātes zemē
Atkal plosti pa Daugavu slīd,
Un no plostiem un pakalniem spītīgas
Šaujas ugunis jaunas ikbrīd.
Tās ir mierīgas Jāņu ugunis.
Tās ir tautas acis, kas spīd.

Ai, jūs, acis, kurās deg senā uguns,
Kuras reibina, dzīro un sveļ.
Kur jūs bijāt, kur rīt atkal būsit jūs,
Kad zem kājām skries pelēks dienas ceļš.
Visur zemē, šajā kur Līgo skan,
Kur pat bite tik saldi dzeļ.

Veco pilskalnu acis zemes pilnās,
Kur ik dobumā zālīte zeļ.
Tās ir acis, ko uzziedošā cerībā
Katra puķe pret sauli ceļ.
Katra ābele, manā dzimtenē,
Kur pat bite tik saldi dzeļ.

Dom dom dom dom dom dom,

Manā tēva un mātes zemē
Atkal plosti pa Daugavu slīd,
Un no plostiem un pakalniem spītīgas
Šaujas ugunis jaunas ikbrīd.
Tās ir mierīgas Jāņu ugunis.
Tās ir tautas acis, kas spīd.
Tās ir mierīgas Jāņu ugunis.
Tās ir tautas acis, kas spīd.