Armands Alksnis, Andra Alksne, Credo
Tāpat vien es viņu pamanīju reiz, Bet ko nu tur es esmu mazliet nepareizs Un nepareizas domas izdomāju es Vien saprotu man patīk meitenes. Aiz stūra stāvēju un greiza kļuva sirds, Bet pats biju gluži slapjš kā no pirts. Pie visa vainīga bija skaistā meitene, Kas varētu būt mana draudzene. Piedz. Tāpat vien, viss notiek tāpat vien, Bet neredzamas roka visus kopā sien. Tāpat vien bez nodoma nudien` Man laikam bija tevi jāsatiek. Kad laikam attopos no saviem sapņiem iztraucēts. Šis mirklis visas dzīves vērts. Tā mani uzrunā un smaidot teica vien` Pie sevis nodomāju tas nav tā pat vien. Es nezinu ko domāt, mazāk vēl ko teikt Un pasākušo man gribas nesasteigt, Bet meitene tik žilbinoši smaidoša, Ak dievs vai tiešām kaut ko vairāk gaidoša Piedz. Vai tāpat vien viss notiek es neatminu, Bet goda vārds es tikai vienu skaidri zinu, Jo rīta agrumā es teicu tā starp citu: Es dzīvē nemīlēšu it ne vienu citu. Piedz.