Lauris Valters, Imants Ziedonis, Lauris Valters
Tad apstājās laiks, Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis. Un sviest uz vienu vai otru pusi. Tam nebija nozīmes Un nebira ziedlapiņas. Un nerūsēja dzelzs Un mēs vairs nemācējām skaitīt. Tas ir tas skaistākais – ka mīlestība neprot skaitīt.