Spēlējot debesis

Mārtiņš Freimanis, Mārtiņš Freimanis, Tumsa

redz kā diena sāp tai vēl jānomirst rīts tam 
jāpiedzimst un mums tas jāpieviļ un kad
mēs spēlējot debesis sadegsim tad viss
vien vai mēness stars vai tas marss viss
liksies kā farss un vēl mums jānozog ceļš no
enģeļiem vēl mūsu izpletņiem zīds no 
mākoņiem un ja vējš mūs nepievils un
dienas pelnos nesabirs nāves cilpā
metamies spēlējot debesis