Žanna Berezina, Oskars Deigelis, Oskars Deigelis
Labrīt un jā es šobrīd neesmu omā Par ko tad tā es nezinu pats Man nekrata ja Tu par mani domā Ko viņš vispār iedomājas atradies „stārs” Starp citu kad es nācu pie jums man bija Tāds super notikums lietutiņš lija Un atklājās ka zābaks ir caurs vai die’ Šajā dienā karma mani lutina liels paldies Parka soliņi nosēdēti Ceļa segums izpostīts Pelēcība sit man pa krūtīm Spēj tik nesajukt un pasmaidīt Kāds pienāk klāt un jautā vai viss ir labi Es saku jā bet patiesībā Man tracina ka Tu te tik ilgi stāvi Kāpēc nevar likt man mieru vienkārši tā Ko vēlos es? Ir ļoti labs jautājums Viskijs vai saldējums? Varbūt ka rums Hmm bet nesanāks par ūdeni jāsamaksā Paldies paldies noliecos es dziļā pateicībā Mīlu jau mīlu šo savādo dzīvi Kaut vai par to ka ir pasmieties ļauts Reizēm es vienkārši netieku līdzi Tam ko ļaudis sauc par laiku, jo visa ir tik daudz