A.Sirmais, O.Gūtmanis
Es smilšu balsī ieklausos, Kā grauds ar graudu rīvējas. Es arī šeit jau smilšu krastā, Starp smilšu graudiem dzīvoju. Es arī no tās smilšu pils, Kas jūras krastā uzmūrēta. Es arī tajā sausā vējā, Kad smilšu grauds ar graudu ēdas. Piedz. Es arī dziedu balts un mirdzoš, Ar citiem smilšu balsī līdz. Es arī gludā izblietējos, Kur saknes dziļi zemē stīdz. No smilšu balss es viegli klājos, Un čirkstu zobos liktenim. Kad vētra uzgriež smilšu stabus, Pret smilšu krastu jūra dimd. Tik noecīgs, bet ar pašapziņu, Es smilšu grauds no zemes šīs. No kuras sīksti smilšu graudi, Un liepas ieaug debesīs. Piedz.