Zigmars Liepiņš, J.Baltauss, Mirdza Zīvere un Kaspars Dimiters
Salna guļ kabatās, Kamēr tev nespēju pirkstgalus sasildīt, Atstāj tos atmiņās Skatiens tavs jūru var pamazām piesildīt, Pieskāriens, atceries? Lika tev toreiz tā satrūkties, Pieskāriens palika tev sejā. Silti tev kabatās, Tajās es paslēpšos dziļi kā atslēgas, Slēdz mani atmiņās, Tur varbūt atrodi to ko reiz mīlēji. Glāsti, vai atceries? Bija tev toreiz tik nedroši, Glāsti, kas neaizmieg man sejā... Piedz. Vientulībai nenotverams laiks, Pūlī pazūd nejaušs skatiens maigs. Kopā laiks, abiem būs piepildīts, Kopā sapnis būs abiem kā rīts. Brīdis, kas atvadās, Pagāja garām bez smaida, bez labdiena. Tagad tas atradās, Tā kā reiz mīļoti rakstītās vēstules. Glāstus ko atceros nešķirt kā jūras un liedagus, Glāstus kas atskatās viens otrā...