Septiņas dienas

Tranzīts

Septiņas dienas, par tām ir šis stāsts.
Glāstu maigumā noslēpies asmens.
Septiņas dienas, mans atmiņu lāsts,
Prieks, čaumala sirdī kā akmens.
“Kā projām no acīm, tā laukā no sirds”-
Kā es gribētu teicienam ticēt.
Pat nomodā balsi vēl tavējo dzird
Katrā sejā tavs laimīgais smaids.
Smaidu, jo tagad tas liekas tik naivs
Un šīs sajūtas – jaunības smārds.
Ļaujies jel kārtējai neveiksmei, lai,
Kaut uz minūti atgrieztos tās
Bailēs no sāpēm nu meklējam mēs
Tikai prieku un mieru, un viss,
Bet putni ar apgrieztiem spārniem vai spēs
Atkal atgriezties debesīs
Septiņas dienas, un liels noslēpums
Septiņas naktis, un nākotnes sapņi
Ļāvāmies straumei, kaut laiks ir pret mums
Kā grib mums tās atņemt”