Uldis Stabulnieks, Viktors Kalniņš, Uldis Stabulnieks
Pērciet, cik gribat, lietussargus, smaids pie letes jūs pavadīs - mierinot, glāstot, apskaidrojot sekunžu lietus līs... Smidzinādamas, it kā pa jokam lāses pa tavām delnām plūst, noskalos tavu pieri pārkarsto, padzirdīs tavus kumeļus. Atdarīs tavas mīļās acis, debess krāsu tur iepalos, un pret vakara gudro akaci būs visi pelēkie putekļi nost. It kā pierima, bet tu netici, paveries atspulga dzidrumā: tevi, mani un visus mūs meklēdams, tur jauns mākonis nāk...