Ivars Žindulis
Mežs ir kluss un salna pļavā Ai, cik neprātīgi snieg Manām bitēm sapņu pļavās Dziļi, dziļi jāiemieg Jāiemieg, lai tālā martā Atkal spētu spārnus plest Un kā laukā neuzartā Ievas spēs vēl skurbi dvest Ai Jūs bites, čaklās bites Vai Jums kādreiz spēka trūks Ticiet atkušņi reiz mitēs Lūpas bišu medu sūks Tad Jūs aizlidosiet tālu Kur Jums ziedi līs kā sniegs Viena sirds vēl ziemai piedos Citas projām lidos līdz