P.Stutāns, Ā.Elksne, Rita Trence
No vienas mūžības uz otru ejot, Šai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc, Man gribas, lai, nevienu netraucējot, Zem ievu krūma pasēdēt man ļauts. Piedz.: Nevienam negribu es būt par nastu, No tā man laikam ir visvairāk bail. Sev plosts man pašai jāpiesien pie krasta Un sava sāpe sevī jāizgail. Pie savām nelaimēm es citus nevainoju, To saknes vienmēr manī pašā mīt. Un, ja tev patīk, ej no manis projām, Ar varu negribu sev piesaistīt. Piedz. No vienas mūžības uz otru ejot, Šai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc, Vien vēlos, lai, man citus netraucējot, Zem ievu krūma pakavēties ļauts. Piedz.