Imants Kalniņš, Turaidas roze
Mans trubadūr, Jums jāiet pirms rīta gaisma svīst. Pirms Jūs neviens pa ceļam vēl vaigā nepazīst. Man jāklāj jauna gulta, lai tīrs un spožs ir viss. Kad pilī dziedās taure, un laukā cīrulis. Ooooooooooj. Ai, kundze, mana kundze, ir ceļš tik tāls un grūts. Kad saule lec, man šķiet, ka tā ir Jūsu rožu krūts. Uz liepas saknēm atlaisties man skumstošam un vājam. Es sapņoju joprojām vēl, ka guļu Jums pie kāāāāāāāājām. Ooooooooooooj! Mans draugs, mans uzticamais ar ledus smaidu tīšu. Jums rīts starp galminiekiem tik galvu palocīšu Tā, lai padebess valdnieks to nesadzird kā man Ar karstu, saldu sāpi vēl Jūsu dziesma skan. Ooooooooooooj Ai, kundze, mana kundze, ir ceļš tik tāls un grūts. Kad saule lec, man šķiet, ka tā ir Jūsu rožu krūts. Uz liepas saknēm atlaisties man skumstošam un vājam. Es sapņoju joprojām vēl, ka guļu Jums pie kāāāāāāāājām. Ooooooooooooj!