R. Pauls, G.Račs, Ance Krauze
Ar aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa Jo tur kur ir laime var būt arī posts Es stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu Kad vērs viņas vaļā un aicinās iet Tad rasa no kājām man noskalos naidu Un vējš manas acis vērs lēnītēm ciet Piedz: Es iešu ar aizvērtām acīm uz priekšu Kur nezāles kājās tik sāpīgi dzels Ar pēdām pret zemi tās putekļos triekšu Līdz atkal jau galvu tās spītīgi cels Es redzēšu tikai ko sirds mana saredz Un zināšu tikai ko sirds mana zin` Kad rasu no rītiem nāk saule un sadedz Es zinu mans bruņinieks uzvaru svin Ar aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa Jo tur kur ir laime var būt arī posts