Pilsētas romance

Ance Krauze

Vienalga, kur ceļš aizvedīs,
Tu zināsi, kur debesīs
Mirdz torņu galotnes, 
Kad saule riet 
Un Daugava uz jūru iet. 

Vienalga, kā mūs vēji liec,
Tu zināsi, kur sāpes prieks,
Kur pāri liktenim trīs tilti krīt, 
Kur tava sirds un sapņi mīt.

Tā, kā meitene
Gaida savu pirmo tikšanos, 
Tā, kā līgava, 
Kurai mīļais savu sirdi dod,
Tā, kā māte, kas
Klusē savus bērnus noglāstot, 
Tevi dzimtā pils
Sētā vienmēr gaidīs pārnākot.

Vienalga, cik 
Ir gadu jau, 
Šai dziesmai vēl, 
Vēl gala nav
Tāpat, kā Daugava
Tā plūst un plūst
Kā asinis,
Kas neizžūst.