Pienenīte

EOLIKA

Ai, pienenīt, varbūt, ka saule
Tevi vairāk kā citus mīļo,
Ja reiz tavi sprogainie mati
Tik zeltainā krāsā zvīļo?

Vien šodien, kad iznācām pļavā
Vēl tevi, pienenīt, satikt,-
Mēs pamanījām, ka pēkšņi ir
Kļuvuši sirmi tev mati.

     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!Tu biji tik skaista!
     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!
     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!Tu biji tik skaista!

Mēs gribējām ņemt tevi rokās,
Bet uzpūta vējš kā par spīti
Un smiedamies aiznesa līdzi
Tavu zeltmatu ērkulīti.

Un tomēr tu biji tik skaista,
Mēs visi tā mīlējām tevi.
Paldies, ka tu mūsu pļavas
Reiz rotāji ar sevi.

     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!Tu biji tik skaista!
     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!
     Pienenīte! Pienenīte!Pienenīte!
     Tu biji tik skaista!Tu biji tik skaista!