Sabīne Berezina, Sabīne Berezina, Sabīne Berezina
Tāds klusums sirdī Vai Tava nāks tai pretī? Tā tam bij jānotiek Galvā jautājums- Mēs? Vai sev to spēšu piedot es? Tā tam bij jānotiek Vienmēr būs kāds, kas nepiekritīs Kas nepieļaus to, to neaizliegto Un kāpēc? Spļauj mūsu dvēselēs Ja kāds nespēj sev, prieku rast Vai tiešām ir citiem jāliek tas nasts Nu kādēļ? Viņiem tā jāspēlē Piedod man Tu, piedod vēlreiz Lai mūsu sirdīs vienmēr dus miers Piedod man Tu, piedod vēlreiz No visas sirds lūdzos, Tevi pēdējo reiz Kā mēma ēna klīstu Neziņa tā moka manu Sirdi aizraudātu Ir jāspēj piedot tiem kas, Pieļauj dzīvē kļūdas lielas Lai mūsu jūtas atmostas Vēja spārnos aizlido mūsu laime Kurš no abiem ir vainīgs? Man vissvarīgākais tas, lai spēj man piedot, Un no sirds būt laimīgs!