Juris Kulakovs, Rūdolfs Blaumanis, "Pērkons"
Smagi, tumši padebeši Saules zeltam priekšā klājas. Lietus piles mirgā reši, Putnu dzīru troksnis stājas. Klusums... Pēkšņi milzu roka Padebešus pušu dala, Uguns jostu viņa loka, Acis nesaredz tai gala. Pērkons dārd, tam atbalss rodas, Tūkstoškārtām viņa graujas. Manu sirdi jūsmas pilda, Redzot, kā pa dabas ēku Iet, kas mūžam tīk un cilda: Daiļums savienots ar spēku.