Velta Siliņa, Dina Bitēna Sirmā, Knīpas un Knauķi
Pienenītes dārzā zied, kreimenes zied sētā, strauta malā vizbuļi sviesta bumbas metā. Runcis saule acis miedz un pie sevis prāto, vai no govīm pienu slauc, vai no pieneņ’ kātiem? Pavasara dziesmiņa skan un skan bez gala. Vienā pusē cīrulis, otrā lakstīgala. Vista setā gaili bar, kur tu esi skrējis, savas gaiļa biksītes pļavā pazaudējis. Kāds tur brīnums gailis teic, tupēdams uz žoga. Redz kur spīd pie debesīm mana bikšu poga. Varam mēs šo dziesmiņu vēlreiz sākt no gala, es tev bušu cīrulis, tu man lakstīgala.