O Mīļā!

Liepavots

Es ilgi krāju, lai nopirktu māju, un beidzot Tev rādīšu to,
Vairs neteiksi, ka es esmu par vāju un kas tādu naudu man dos,
Tu vari jau steigties, ap kaklu man mesties,
Es zinu tu darīsi tā, bet atceries vārdus, ko man reiz teici, to dēļ tu būsi aizmirsta.

Tik nevajag raudāt un skaļi te klaigāt, nekas tik un tā nelīdzēs,  
Tu vari droši ar draudzenēm staigāt, varbūt Tev kāds cits uzķersies,
Nu, ko tu gaidi, neko nevar mainīt, vairs negribu Tev neko teikt,
Un rokas savas te nevajag svaidīt, un pierunāt vari beigt.

Piedz.
O mīļā, man nav viegli, ka Tu projām ej,
Acīs skatoties asaras lej, Tev nevaru teikt neaizej,
O mīļā, man ir žēl, ka viss mainījās, kā, lai saku Tev nav jāsteidzas, jūtas sirdī nekad nemainās.

Man vairāk nav omas, Tev jākravā somas, un jādodas ātrāk tik prom, 
Tu citam varēsi tēlot tās lomas, ko kādreiz Tu tēloji man,
Es sirdī jūtu, cik labi, ja būtu, Tu varētu pieglausties klāt,
Es ilgās gaidu to vienīgo skūpstu, kas nešķirtu mūs vairs nekad.

Piedz.
O mīļā, man nav viegli, ka Tu projām ej,
Acīs skatoties asaras lej, Tev nevaru teikt neaizej,
O mīļā, man ir žēl, ka viss mainījās, kā, lai saku Tev nav jāsteidzas, jūtas sirdī nekad nemainās. (3x)