Kārlis Lācis, Jānis Elsbergs, Intars Busulis
Tu man pieskāries, Tu biji vasarā. Pasaulei vēl topoša. Tu manās acīs, tu manā elpā. Vai es sapņoju nomodā? Ja es esmu pamodies, Ja es esmu atvēris Acis savas vienīgās, jāskatās naktī. Ieraugot pilsētu, ieraugot ugunis, Katrā kāds noslēpums kvēlo. Varbūt tur ir vientuļi cilvēki kā brīnumi, Varbūt tur ir mierīgi vārdi un klusums. Varbūt tur kaislīga vulkāna izvirdums Logā kā noslēpums kvēlo. Tālā vasara, tik silta atmiņā paliki tu plaukumā Tu biji sveša. Tu biji klusa. Kā lai atgriežos tuvumā? Kur, lai es eju, kur tevi, lai meklēju, Kādā gan ielā nu spīd tava uguns. Taustos kā neredzīgs pilsētā mirdzošā, kurā tavs noslēpums kvēlo. Izsalcis kaķis un nodzēries klaidonis Nāca man pretī, kad izgāju naktī. Nespēja kaķis un nespēja klaidonis, padomu dot man nekādu. Tu tumsā gāji, tālu gāji, viena gāji, projām gāji. Kur, lai es eju, kur tevi, lai meklēju, Kādā gan ielā nu spīd tava uguns. Taustos kā neredzīgs pilsētā mirdzošā, kurā tavs noslēpums kvēlo. Izsalcis kaķis un nodzēries klaidonis Nāca man pretī, kad izgāju naktī. Nespēja kaķis un nespēja klaidonis, padomu dot man nekādu.