Nataradža, Nataradža, Ramadance
Melna upe kalnā tek, Vēl melnāk(i)s tas kalniņš, Uz tā lielā velna kalna Melni gūla akmentiņ`. Uz melniem(i) akmeņiem(i) Melna rasa vizināj`, Tā vizēja spožas zvaigznes Melna rīta agrumā Melnu nakti melni vēji Melnu nesa mākonīt`, Tas melnais(i) mākonīts Melnām lāsēm laistījās, Melnas lāses balti bira Aiz upītes lejiņā, Tur melnais(i) ezeriņis Ar meitām(i) skalojās. Balti spīdēj` mēnestiņ` Melnajā(i) naksniņā, Vēl jo baltas tās meitiņas Melnajā(i) ezerā. Melni mati, zelta rasa, Acis meta uguntiņ` Gar balto(i) augumiņ` Viļņi skalo sidrabiņ`. Melns puisītis govis gana Melna rīta agrumā, Dzird meitiņas daiļi dzied Melnu dziesmu vakarā. Melns puisītis melnu rītu Melni pūta stabulīti, Kas zināja, kas redzēja Nozūd meitu vainadziņ` Sauca vienu sauca otru Nāc meitiņa maliņā, Es Tev došu zīda drānu Apklāt savu augumiņ` Ik meitiņa daiļi nāca Kā saulīte uzziedēj`, Met melno(i) ezerā Velc balto(i) mugurā. Melnu nakti melni vēji Melnu nesa mākonīt, Tas melnais(i) mākonīts Melnām lāsēm laistījās. Ik meitiņa daiļi nāca Kā saulīte uzziedēj`, Met melno(i) ezerā Velc balto(i) mugurā.