Pērkons
To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, Turpat ir arī bēda, viens apaukstējies vaids, To trolejbusu gaidu, kur vizinās viens smaids, Kāds izkāpj ārā. Kurš no tiem? Neviens. Un mani nervi vārās. O,jā. Es aizeju pie nabagiem Un grūžu viņu kārās mutēs Vien savu dziesmu dienišķo, Vien savu dziesmu. Nē, dvēsele man neizputēs, Es visu naudu lieku stutēs. Nē, dvēsele man neizputēs. Kož tūkstoš mutes tūkstoš butēs. Vai zutim tava slava kutēs? o, nē. Nē, dvēsele man neizputēs, Nemūžam nepieļaušu to.