Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, no izrādes "Indriķa hronika"
Ai, brāļi, līvu asins plūst. No vaigiem asras nenožūst. Ai, brāļi, līvu saule riet. Ai, projām Jūras māte iet. Tai nepatīk tas dusmīgs Dies, Kam dažs no līviem pielaidies, Tas dūjas vārdiem uzrunā, Bet dzeļ kā čūska zālienā. Tā zobens mūs nešķeļ Kā krusts mūs šķeļ. Tā zobens mūs nedzeļ Kā krusts mūs dzeļ. Tā zobens mūs nešķir Kā krusts mūs šķir. Vēl, brāļi, tas vienot var mūs! Vēl, brāļi, tas vienot var mūs! Nost svešā ticība jamazgā ir. Minā une līvli! Minā une līvli! Ai, projām Jūras māte iet. Ai, projām viņu nelaidiet! Zūd līdz tai līvu dvēsele Kā jūras zālēs vēdzele. Un jūras mātes meitiņas - Gan Rīdze, Gauja, Daugava - Kā smagu nastu viļņus nes. Tās svešu kungu kalpones. Tā zobens mūs nešķeļ Kā krusts mūs šķeļ. Tā zobens mūs nedzeļ Kā krusts mūs dzeļ. Tā zobens mūs nešķir Kā krusts mūs šķir. Vēl, brāļi, tas vienot var mūs! Vēl, brāļi, tas vienot var mūs! Nost svešā ticība jamazgā ir. Minā une līvli! Minā une līvli! Ai, brāļi, līvu asins plūst. No vaigiem asras nenožūst. Ai, brāļi, līvu saule riet. Ai, projām Jūras māte iet. Vēl vidū jūras dzirnas maļ. Nāc, Jūras māte, atpakaļ! Zūd līdz tev līvu dvēsele Kā jūras zālēs vēdzele.