Kaspars Maks, Kaspars Maks, Forte
Debess satumsa, Lielas lietus lāses krīt. Un šaubu nav, Ka nebeigsies tās rīt. Es katrā ūdens peļķē, Liekas, redzu Tavu atspulgu. Un katrā vēja brāzmā, Jūtu Tavu tuvumu. Nezinu, kur Tavas domas kavējās, Vai tā kā lietū es? Tu tagad mirksti asarās, Sen novītušas rozes, Kuras Tev kādreiz dāvāju Šīs rozes atmiņas, Kas vēlās, lai tās aizmirstu. piedz. Un lietus nebeidz līt, Jau kuro dienu. Līst uz ielas, Līst man sirdī, Jo domāju par Tevi vien.