Emīls Dārziņš, Raiņa vārdi
Vējš augtākās priedes nolauza, Kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja,- Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt, Ne slēpties tās spēja,ne muguru liekt. "Tu lauzi mūs,naidīgā pretvara,- Vēl cīņa pret Tevi nav nobeikta, Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids, Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!" Un augtākās priedes pēc lūzuma Par kuģiem iz ūdeņiem iznira- Pret vētru lepni cilājās krūts, Pret vētru cīņa no jauna dūc: "Brāz bangas,Tu naidīgā pretvara,- Mēs tāles sniegsis,kur laimība! Tu vari mūs šķelt,Tu vari mūs lauzt- Mēs tāles sniegsis,kur saule aust!"