Markus Riva, Markus Riva, Mārtiņš Ruskis
Kāpēc es meloju tev, sakot, ka viss ir kārtībā Brīžiem es pārmetu sev, ka nesanāk pareizam būt Spītējot liktenim, varu es citādāks būt Sastop sevi aci pret aci – kā sniegs kūst Un ļaut lai mani pasargā Dievs Un ļaut lai mani aizskalo lietus Ar atmiņām, ar cerībām, ar sirds piemiņām Un ļaut lai mani iemīl kādreiz Nevaru pierast pie tā, ka skumjas nāk Caurvējā stāvot un skūpstot Tevi, kāds cits nāk Labāk būt vienam bez Tevis un aizbēgt visumā Netaupīt spēkus lai censtos labākam būt Un ļaut lai mani pasargā Dievs Un ļaut lai mani aizskalo lietus Ar atmiņām, ar cerībām, ar sirds piemiņām Un ļaut lai mani iemīl kādreiz Kaut kur dabas ainavā esam mēs Divi šajā vientuļā pasaulē Gaiss sāpēs čukst, sirds skumjās pukst Es viens, es viens Un ļaut lai mani pasargā Dievs Un ļaut lai mani aizskalo lietus Ar atmiņām, ar cerībām, ar sirds piemiņām Un ļaut lai mani iemīl kādreiz