Zeļļi
Peld staru gulbji, žēl no tevis šķirties, Pie līča zars kad ziedu straumē slīgst. Un tā jau dzīvē arvien tālāk irties, Kad sirds pēc nesasniegtā mūžam tvīkst. Ļauj savā dzīvē manu elpu ielikt, Lai tavas rokas mani ciešāk tver! Nekad man nevar tavas mīlas pietikt, Un miera nav bez tevis it nekur. Vai atminēsi tu pēc gadiem mani, Kad seno dienu sapņi klusi ies. Tad tālē skanēs klusie ilgu zvani Un vējā baltie ābeļziedi birs. Nāc, gaidīšu es tevi saules rietā, Pie līča zara, kad maija vakars tumst, Tad nāc pār laipu, kas vēl nepārieta No mirkļa, kad tu projām gāji, draugs!