Lauris Reiniks, Mārtiņš Freimanis, 4.elements
Man pie sevis jāpierod Vēlreiz kā no jauna Ir sevi jāatrod Un no visa, kas vēl būs Tālāk redzu man sevi neatgūt Man atliek tikai kļūdīties Vai nobīties, vai visā atzīties Par vēlu apstāties Un bailes atļauties Es aizeju par tālu uz sapņu salu Tu tomēr apstājies Pie manis piekļaujies Un saki: “žēl par visu” Lai tikai neaizmirstu Tu par ilgu kavējies Tālāk nav pat vārdu Tev bail ir atzīties Un no visa kas vēl būs Pārāk lēni Tev mani neatgūt Tev atliek tikai kļūdīties Vai nobīties, vai visā atzīties Tu redzi tikai to kā nav Tu izlūdzies brīdi aizmirsties Un tavi sapņi izgaist Kā lietus tuksnesī izgaro Man vēl jāsaprot kāpēc tu nāc No jauna stāstīt, mācīt, glāstīt, izmantot