Ki – Kī

Bērnu vokālais ansambļis Saulessvece

Es pamostos no rīta, un kā jau pieņemts tas.
Pie gultiņas uz grīdas, stāv melnas čībiņas
Es kāpju čībās iekšā, bet nesanāk nekas.
Jo čībām kāds jau priekšā, un aizgulējies tas.

Ki-kī, kas tur tā krāc,
Ki-kī, ei laukā nāc,
Kī-kī kas rūķis mazs,
Ki-kī no pasakas.

Kad sēžos es pie glada, un taisos tēju dzert,
Lai tēja butu salda, tai cukurs jāpieber.
Bet rūķis cukurtraukā, smej tā kā kutināts,
Tam bārda slejas laukā, kā tējkarotes kāts.

Ki-kī, gan te gan tur,
Ki-kī it visur kur,
Kī-kī, tāds rūķis mazs,
Ki-kī mums rūķojas.

Kad tevi nomāc bēdas, tad dziesmu rūķis nāks,
Aiz prieka kutēs pēdas, kad rūķis dziedāt sāks.
Un, ja Tev kādreiz liekas, ka esi gluži viens.
Par draugu Tev par prieku, kļūs rūķītis ikviens.

Ki-kī vai zini Tu,
Ki-kī šo dziesmiņu?
Kī-kī kas mani sauks,
Ki-kī tam būšu draugs.
Zem lielā rūķa mices ir visu rūķu nams,
Un, ja tu rūķiem tici, tad tas Tev atrodams.
Ar bārdu un bez bārdas tur rūķu ir kā biezs.
Un, ja tiem zini vārdus, tad viņi atsauksies.

Ki-kī kur esi Tu?
Ki-kī ej meklē nu.
Kī-kī Tev esmu es,
Ki-kī zem cepures.