A. Virga, R. Ūdris, Līvi
Šūpojos sejā, atkal un vējā. Dvēsele smeldz. Smiltīs kas buras, acīs tas duras Un sāp vārdi vēl. Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad, Tas smejas? Un kāpēc saule aptumst kad tā mūs lūdz Uz deju? Pasaule griežas, tā nākotnē tiecas, Uz priekšu tā iet. Mākoņos ziedi, vējā tie liecas Un saule riet. Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad, Tas smejas? Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz Uz deju? Un mūsu domas pārāk vieglas lai tur Radītu sapni kas tev jāuzbur. Un mūsu domas pārāk vieglas lai tās Atpazītu klejojuma sākumā. 2x Bet kāpēc mēness pievelk jūru un tad, Tas smejas? Un kāpēc saule aptumst, kad tā mūs lūdz Uz deju?